8. Izsmalcināta gaļa. Agustina Basterrika. Tie kuri ēd un tie, kurus apēd.

    Šī grāmata varētu būt viena no tām, kas cilvēkus mudina pievērsties veģetārismam. Diezgan pretīga grāmata, kas liek domāt par pašu autori - kam bija jānorisinās pašas Agustinas galvā, lai ko šādu uzrakstītu. 

   Nē, es nu dien nevaru apgalvot, ka grāmata bija slikti uzrakstīta. Tā šķiet prasmīgi uzrakstīta un piedomāts pie detaļām, lai sižets patiešām liktu lasītājam izjust dziļas emocijas, tomēr šī grāmata bija pārsteigums. Jau no paša sākta gala un es vēl aizvien - pabeidzot šo darbu nespēju saprast vai tas bija labs pārsteigums, vai tomēr itin nemaz. 

   Pirmkārt, no citām atsauksmēm(no tām pievienotajām bildēm) man radās sajūta, ka šī grāmata būs biezāka. Taču, ieejot Zvaigznē un paņemot grāmatu rokās bija vilšanās, ka tās ir vien 190 lapaspuses. Taču, šobrīd domāju - varbūt labi, ka tā. 

   Otrs pārsteigums radās pēc tam, kad Viņa mājās uzradās Sieviete jeb mātīte. Lielāko daļu no grāmatas es biju naiva. Man šķita, ka varbūt šī grāmata nebūs tik aukstasinīga kā sākumā šķitis. Bet, izlasot pēdējo lapaspusi no "Izsmalcinātās gaļas" man mute palika vaļā. Un, ja dīvainā kārtā man visas grāmatas garumā nebija pretīgi, lai gan biju gaidījusi, ka varētu pat apvemties, jo runa, taču tomēr bija par kanibālismu un sīki aprakstītu cilvēku pārstrādi, tad aizverot grāmatu man patiešām kļuva slikti ap dūšu. 

    Es nespēju aptvert, ka "Izsmalcinātā gaļa" noslēdzās tieši TĀ. 

Grāmatas beigas lika lieku reizi padomāt par to, cik cilvēki patiesībā, ir lieli aprēķinātāji. Cik lieli gnīdas patiesībā spēj būt, kāda sabiedrības daļa un, cik aukstasinīgi, ja tas pašiem ir izdevīgi. 

 Katrā ziņā, ne jau piepeši uznākušais vīruss nogalināja cilvēkus un cilvēcību. Bet, gan empātijas trūkums un emocionāls tukšums un par to lieliski, līdz gandrīz vēmienam lieliski uzrakstījusi Agustina Basterrika. Jā gan, man vēl aizvien nav nojausmas vai man patika šī grāmata, taču viens ir skaidrs - tā liek pārdomāt... 

Bet, ar vājiem nerviem patiešām šo grāmatu neiesaku. Šī lasāmviela patiešām var cilvēku novest ēkā ar polsterētām sienām. Agustinas darbs var ne tikai novest pie vēlmes nekad mūžā nepieskarties vairs nekādas izcelsmes gaļai, bet gan vispār pārtikai, kā tādai. 

Piemēram, kad mans draugs pastāstīja manam tētim, ka nopirka man šo grāmatu un, ka tā ir par kanibālismu.. mans tētis smejoties viņam atbildēja -"Nu, Tu uzmanies, ja?" 

Tas, protams, bija joks un mēs visi kopā pasmējāmies, tomēr, ja tā labi padomā, cik tālu mūsdienu sabiedrība ir no tā, lai gūtu labumu tādā veidā, kāds aprakstīts šajā darbā. 

Jā, to iespējams nepiedzīvošu ne es, ne mani bērni vai mazbērni, mazmazbērni, bet varētu gadīties, ka kaut kad nākotnē tā būs pilnīga realitāte, ja sabiedrība neiemācīsies kontrolēt savu uzturēšanos, uzvedību un aukstasinību. 

Un, ja tā labi padomā - 

Varbūt mēs cilvēki jau tagad esam zvēri, kas gatavi viens otru pie iespējas saplosīt. Katrā ziņā, "Izsmalcināta gaļa" manuprāt, bija ļoti tieša un ļoti reālistiska - praktiskas darbošanās grāmata, taču pēc manām domām vēl svarīgākas sižetā bija nianses, kas netika pateiktas/uzrakstītas.